Adventistu Baznīca

Sveiciens Vasarsvētkos

Viesturs Reķis — 2010-05-21T00:00Z

Ap. d. 2:1-21

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Vasarsvētki ir ievērojama diena. Tā ir diena kad pirmie kristieši kļuva garīgi dzīvi savā ticībā. Tajā dienā akmens, uz kura Kristus bija dibinājis Savu draudzi kļuva reāls pamats un dievišķā klātbūtne izpaudās īpašā veidā. Vārds — Dieva Vārds iededzināja cilvēku sirdis. Tie spēja aptvert, kādā strupceļā cilvēks nonāk ar savu taisnību. Tādēļ atvēruši sirdis un prātus Dieva Gara balsij, tie nolika malā savu ego, savas tik “pareizās” reliģiskās izpausmes un ļāvās Dieva pieskārienam. Dieva Vārds tos pilnībā pārņēma.

Vasarsvētki bija diena, kas sen bija apsolīta un kuru tik ilgi cilvēki bija gaidījuši, jo tajā notika pretējais tam, ko cilvēku grēcīgā pašpaaugstināšanās bija radījusi pie Bābeles torņa. Bābeles tornī cilvēki pārstāja saprast viens otru. Grēks noveda pie tā, ka valodas tika sajauktas un cilvēki pārstāja saprast viens otru. Bieži pat tad, ja tie runā vienā valodā vai dialektā.

Vasarsvētkos tie pēkšņi sāka saprast viens otru. Un nav jau svarīgi kādās “mēlēs” apustuļi runāja, svarīgi ka cilvēki to saprata. Tie saprata ka DIEVS IR MĪLESTĪBA. Tie saprata ka katram vienam ir jauna iespēja atjaunot savas attiecības ar Dievu un kļūt Viņā Valstības bērniem. Tādēļ tie spēja nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu par savu Kungu.

Arī šodien nepieciešams nolikt malā savas kabatu reliģijas, savus mājas dieviņus, novilkt tiesnešu un prokuroru mantijas, kuras dažiem tā patīk, jo tie iedomājas sevi Dieva vietā, apsūdzot visus citus maldos, tāpat kā notrausties no tiem pjedestāliem, uz kuriem dažam labam patīk būt, pasludinot sevi par pravieti un bazūnēt apkārt savas mācības. Atcerēsimies, jo tukšāks, jo skaļāk skan. Ir laiks, kad atkal no jauna jātop piepildītiem ar Dieva Vārdu, Viņa mīlestību un ļaut tai skanēt citiem saprotamā valodā.

Lai Dieva Gars no jauna pamudina katru nožēlot savus grēkus un sākt no jauna sekot Jēzum Kristum, ļaujot Dieva spēkam vareni izpausties. Vasarsvētki atgādina mums, ka Dievs var izpausties spēkā, bet tas ir glābjošs spēks.

Lai Dieva svētība katram vienam šajos Vasarsvētkos.

Ūnijas prezidenta apsveikums Lieldienās

Māc. Valdis Zilgalvis — 2010-03-30T01:00Z

Foto: Mācītājs Valdis Zilgalvis

Garā un bargā ziema ir beigusies. Putnu dziesmu skaņas iepriecina mūs un tagad varam būt droši, ka pavasaris ir klāt. Sniegs kūst un palu straumes piepilda grāvjus, ezerus un upes, pārpludinot pļavas, sniedzot zemei visu to, kas tai nepieciešams, lai augtu zāle, ziedētu visdažādāko krāsu puķes un cilvēkam un dzīvniekiem būtu pārtika. Mēs redzam Dieva spēku mainām it visu mums apkārt.

Pavasaris ir īpašs laiks arī kristiešiem. Pirms gandrīz divtūkstoš gadiem Dievs uzcēla krustā sisto Jēzu Kristu no mirušiem. Tā bija augšāmcelšanās diena — diena, kas sniedza Kristus mācekļiem jaunu ticības spēku, cerību un izturību.

Pāvila vēstule efeziešiem atklāj Kristus triumfu pār visu. Šajā vēstulē Kristus tiek kronēts par visas radības ķēniņu un draudze par Kristus miesu — un šeit nav runa par divām vienībām, bet par vienu — par Dieva izraudzītu līdzekli pasaules glābšanai.

“Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:15-23) 

Pāvils saka, ka draudzei ir jābūt par debesīm uz zemes, par Dieva valstību visiem redzamā veidā, no kuras pasaule tiek pārradīta pēc Dieva līdzības. No Kristus ķermeņa, no Viņa sirds plūst Dieva pārveidojošā mīlestība, nesot cerību, lai draudze varētu būt līdzeklis visai pasaulei caur ko viss universs tiek piepildīts ar Dieva godību.

Kristus augšāmcelšanās ir kā avots no kura uz visām pusēm izplūst un izstarojas Dieva godība — vispirms pār draudzi, un tad no draudzes tā pārpludina visu universu. To Pāvils redz tik skaidri kā dienā — visas radības pilnīgu pārradīšanu ar Kristus draudzes starpniecību. Mēs domājam, ka pārradīšana attiecas tikai uz nākotni, bet Pāvils par to runā pagātnes un tagadnes formā. Dievs nolika visas lietas zem Kristus kājām un iecēla Viņu par galvu draudzei, kas ir Viņa ķermenis, Viņa pilnība, kas visu piepilda jaunā veidā.

Tas ir tāpēc, ka Dievs–Tēvs atklāja varenu spēku Kristū, uzmodinādams to no mirušiem un nosēdinādams Viņu pie savas labās rokas debesīs, daudz augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu titulu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā.

Lai augšāmceltā Kunga Jēzus Kristus spēks un mīlestība piepilda mūsu draudzi šodien un rīt, līdz Viņš nāk.

Bīskapa V.Reķa apsveikums Lieldienās

Viesturs Reķis — 2010-03-30T00:00Z

“Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.

Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un kad tās nezināja ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: ‘Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušajiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. . . .’” Lūkas ev. 24:1-6

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Dārgie Dieva bērni, mūsu sabiedrībā galvenokārt uzmanību pievērš Ziemassvētkiem un Lieldienām. Novērojami liek saprast, ka Lieldienas pat ieņem otršķirīgu vietu. Bet bez Lieldienu notikumiem Ziemassvētkos pieminētajam nebūtu nozīmes. Un tāpat, ja nebūtu Jēzus Kristus inkarnācijas, nebūtu Lieldienu notikumu. Un ja nebūtu abu šo notikumu, mēs būtu neglābjamā bezcerībā un pazušanā. Mūsu dzīvei vispār nebūtu jēgas.

Cilvēki jau tā ir vainas apziņas pārņemti, jo kā apustulis Pāvils to atgādināja vēstulē romiešiem: “Nav neviena taisna, it neviena. . . . Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” Rom 3:10, 23. Ir dažādi veidi kā cilvēki mēģina tikt galā ar vainas apziņu. Vieni mēģina darīt labus darbus, cenšas būt labi vīri, sievas, vecāki un tā apklusināt vainas apziņu. Citi mēģina to noslīcināt vai aizmirsties no tās dažādās atkarībās. Vēl citi kļūst izteikti reliģiozi, vai katra vārda galā piesaucot Dieva vārdu un mēģinot pārmācīt citus. Bet tam visam nav rezultāta un jēgas, jo problēma nav atrisināma tādā veidā.

Svētie Raksti atgādina: “Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc Rakstiem.” 1. Kor. 15:3. Tā ir Dieva atbilde, jo tā ir uzvarēta netaisnība un grēks. “Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” 1. Kor. 15:57.

Lieldienu notikums mūs atbrīvojis ne tikai no pazušanas un bezcerības, bet arī no vientulības. Spēkā ir Jēzus apsolījums: “Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” Ebr. 13:5. Lieldienu notikums ir pilnīgās Dieva uzvaras apliecinājums. Dievs ir pagodināts un mums ir cerība. Mēs varam strīdēties par to, kad un kā to pieminēt, kādos vārdos to nosaukt, bet ne jau ārējais ir būtiskais. Svarīgi ir saprast, ka Dievs ir nostājies mūsu bezcerības, samaitātības vietā un mums iedevis nākotni, mūžību un garīgo piepildījumu. Mēs esam kļuvuši Dieva bērni. Tāda ir Dieva dāvana, tas nav no mums.

Tādēļ sveicu katru vienu šajos Kristus augšāmcelšanās piemiņas svētkos un novēlu drošu pārliecību un stingru ticību tam, kas ir Augšāmcelšanās un Dzīvība! Viņā ir mūsu spēks un prieks. Atcerieties: Kristus ir augšāmcēlies!

Sabatskolas skolotāju tikšanās Cēsīs

Guntis Bukalders — 2010-03-18T00:00Z

Foto: Sabatskolas skolotāju tikšanās Cēsīs. 2010. gada 14. marts

Svētdiena, 14. marts, Cēsis. Svētdien adventistu Cēsu dievnamā kuplā pulkā pulcējās Vidzemes reģiona sabatskolas skolotāji, lai pārrunātu sabatskolas vadīšanas jautājumus un pilnveidotu Bībeles skaidrošanas prasmi.

Sanāksmi atklāja Baltijas Konferenču Ūnijas sabatskolas departamenta vadītājs māc. Tālivaldis Vilnis, uzsverot nepieciešamību saskatīt būtiskāko katrā kristīgās kalpošanas nozarē, kā arī ņemt vērā to, ka mēs katrs domājam mazliet atšķirīgi un mums ir atšķirīga pieeja vienam un tam pašam jautājumam.

Baltijas Konferenču Ūnijas mantzinis Zigurds Laudurgs izskaidroja sabatskolas ziedojumu sadales principus un mērķus, kā arī atbildēja uz jautājumiem.

Plašākas diskusijas izraisījās, pārrunājot sabatskolas būtību un mērķus. Latvijas draudžu Savienības sabatskolas departamenta vadītājs māc. Ivo Roderts uzsvēra nepieciešamību ievērot visus četrus sabatskolas mērķus, kādi tie aprakstīti draudzes rokasgrāmatā:Bībeles izpēte SadraudzībaApkārtējās sabiedrības aizsniegšana (misija)Vispasaules misijas skatījums un uzsvarsVisi šie mērķi skaidri redzami Ap. d. 2:42-43, tāpēc visiem sabatskolas vadītājiem jāpievērš uzmanība tam, lai sabatskola būtu vairāk nekā tikai Bībeles teksta izpēte.

Sanāksmes otrajā daļā Z. Laudurgs skaidroja Bībeles ekseģēzes principus un ebreju literāro izteiksmes stilu, galveno domu novietojot vēsts vidū. Pēc tam visi skolotāji kopā varēja pavingrināties Bībeles ekseģēzē, izmantojot nākamās sabatskolas stundas materiālu.

“Bija labi, ka pasākuma organizatori detalizēti izskaidroja sabatskolas ziedojumu mērķus un sadali. Tas atklāj cik plašs ir mūsu misijas lauks, kas saņem šos ziedojumus. Man personīgi visvairāk deva semināra pēdējā daļa par Bībeles teksta izpētes principiem. Šī lekcija bija ļoti praktiska, ar piemēriem, un pavēra plašāku apvārsni Bībeles teksta izpētē. Dieva Vārdam ir dziļums, tāpēc ir svarīgi apgūt teksta izpētes metodes, lai mūsu lasīšana nebūtu virspusēja. Es domāju, ka mēs visi daudz ko ieguvām šajā pasākumā”, teica Limbažu draudzes vecākais Gunārs Numurs.

Mēs visi pateicamies Cēsu draudzei un māc. Agrim Bērziņam par sirsnīgo uzņemšanu un saimniecēm par garšīgi sagatavotajām pusdienām!

Bīskapa V. Reķa apsveikums Ziemassvētkos

2009-12-22T00:00Z

Cienījamie lasītāji!

Dieva miers un žēlastība lai ir ar katru no jums!

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Atnācis Ziemassvētku laiks. Ne visiem tas nozīmē vienu un to pašu. Kādam šis laiks sagādā prieku, kādu skumdina, kāds ir pilnīgi vienaldzīgs. Katrs aizņemts ar savu dzīvi, savām domām. Visapkārt dažādi piedāvājumi. Sarosījušies komersanti un māņu tirgoņi. Visam cauri jau skan doma, ka labajam jāuzveic ļauno. Kas gan ir labais un kas ļaunais? Dažādi piedāvājumi. Bet vai rituāli un dāvanu daudzums maina cilvēka dabu?

Kristīgā tradīcija šo laiku saista ar lielāko no brīnumiem — Dievs kļuva cilvēks. Un runa jau nav par datumiem, kad tas notika. Par to mēs varētu strīdēties līdz nemaņai, bet kam to vajag. Fakts ir satriecošs — Dievs ienāca mūsu pasaulē. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdam (Jāņa ev. 1:11-12).

Dievs nāca pie savējiem, bet vai tie Viņu skaitīja par savu Dievu? Jēzus Kristus ienāca skaudrā pasaulē. Ne visi Viņu redzēja, ne visi gribēja redzēt. Tie, kas ieraudzīja Viņu un palika Viņa gaismā, kļuva citādi cilvēki. Jo atrodoties Dieva tuvumā, lūkojoties uz Viņu, cilvēks nevar palikt tas pats.

Vai šodien nav līdzīgi? Ziemassvētku izjūtas ienes satraukumu. Uz brīdi šķiet, ka Dievs ir visur. Acis iemirdzas, sirdī ielīst patīkams siltums. Kādēļ? IMANUEL — Dievs ar mums. Bet cik ilgi? Brīdis pagaist un līdz ar to gaišums un siltums. Atgriežas ierastā ikdienas rutīna. Kādēļ neatstāt Dievu sirdī?

Svētie Raksti vēsta: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta (Jāņa 3:16-17). Centrālā ir Dieva vieta, Viņa darbi un Viņa taisnība.

Ziemassvētku stāsts jau ir par pielūgsmi un brīnumu dzīvē. Katra cilvēka dzīvē, ja vien tas paliek šajā brīnumā — Dievā Dēlā Jēzū Kristū. Ne mēs, bet Dievs visa centrā. Viņam pienākas pielūgsme, apbrīna un gods. Tādēļ novēlu pacelt skatu pāri ikdienas paradumiem, ierastajam dzīves ritmam un ielaist sirdī Dieva gaismu.

Novēlu gaišus un svētītus Kristus dzimšanas svētkus! Lai Viņa miers un klātbūtne nav tikai īss mirklis, bet ir katras dienas piedzīvojums. Lai Dieva klātbūtne maina ikvienu un padara par īstu, patiesu Dieva bērnu! Lai jūsu ticība vairojas un izpaužas labos dzīves augļos!

Dieva svētītu jauno, 2010. gadu!

Patiesā cieņā,

Viesturs Reķis, DMin

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienības bīskaps

Sveiciens valsts proklamēšanas svētkos

Viesturs Reķis — 2009-11-15T00:00Z

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

“Tas Kungs paceļ nelaimīgos, bet pazemo bezdievīgos. . . . Tam Kungam patīk tie, kas viņu bīstas, kas cerē uz viņa žēlastību.” Psalms 147: 6.11.Astoņpadsmitais novembris ir diena, kad pieminam mūsu valsts, Latvijas Republikas, proklamēšanas gadadienu. Daudzi tuvojas svētku laikam ar dalītām izjūtām. Gaisā virmo satraukums, neapmierinātība, pat naids par neziņu, darba un darba algas zaudējumiem. Cilvēki vīlušies atstāj mūsu valsti, lai meklētu darbu un jaunu mītnes zemi, kur apstākļi šķiet stabilāki. Daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, neredz vairs savu vietu šajā zemē.

Tomēr atcerēsimies, ka valsts — tie esam mēs, tās iedzīvotāji. Valsts nav tikai valdība vai Saeima. Mūsu atbildību par izdarītajām izvēlēm neviens nenoņem. Tā ir atbildība par vēlēšanās izdarītu izvēli vai savu saimniekošanas prasmi, par paņemtajiem kredītiem, nospraustajām prioritātēm un mērķiem. Mēs esam ne tikai valsts pilsoņi, kuriem ir tiesības un pienākumi, bet mēs esam kristieši un mums ir atbildība Dieva un līdzcilvēku priekšā, jo saprotam, ka valsts institūciju vara arī ir Dieva iedota.

Aicinu sekot Jēzus atstātajam īsajam padomam: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mat. 22:21) Te runāts par atbildību. Pilsoņu un valdītāju atbildību. Skaidrs, ka mūsu sekulārajā pasaulē nav tāda jēdziena kā ‘kristīga valdība’ vai ‘kristīga valsts’. Ir tikai kristīgi cilvēki, kuri var izdarīt izvēli turpināt kalpot Dievam, pat esot augstos atbildīgos amatos, vai arī aizmirst savus principus un ļauties vispārējai materiālistiskai apmātībai. Bet mēs drīkstam un varam prasīt no valdības un valsts atbildīgu attieksmi pret saviem pilsoņiem. Mēs varam lūgt, lai Dieva skaidrība skar cilvēku prātus un tie, kam atbildība, atceras, kādam pienākumam tie aicināti. Tā ir liela iespēja un liels izaicinājums.

Šajā svētku laikā mudinu katram būt atbildīgam pilsonim, priekšzīmīgam savā attieksmē pret pienākumiem un tiesībām. Arī tiem, kas ir atbildīgos amatos, novēlu atcerēties, ka jākalpo tautas labumam, nevis kādas draugu kopas vai partijas merkantīlām interesēm. Lai mūsu valsts proklamēšanas gadadiena ir laiks, kad varam pateikties, ka mums ir šī skaistā zeme, Latvija, ka varam katrs kaut ko darīt tās labā. Lai apņemamies būt atbildīgāki savās izvēlēs un izvēlamies svētību ceļu.

Lai mūsu tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju!” kļūst patiesa un dzīva mūsu dzīvē.

Dievs svētī Latviju!

24. oktobris — Radīšanas atceres sabats

Guntis Bukalders — 2009-09-23T00:00Z

Adventistu Baznīca ir pasludinājusi 24. oktobra sabatu par Radīšanas atceres dienu.

Lai palīdzētu draudzēm sagatavoties šim pasākumam, kas pagodinātu Dievu kā Radītāju un sniegtu draudzēm materiālus, ir izveidota mājas lapa www.CreationSabbath.net. Šajā mājas lapā ir publicēti svētrunu paraugi, informatīvi raksti, bērnu stāsti, rakstvietas, dziesmas un lasījumi kā arī citi resursi un hipersaites.

Mēs kopā varam radīt vienotības sajūtu, pozitīvā gaismā liecinot par mūsu ticību Dievam Radītājam, un 24. oktobra dievkalpojumā pielūgt Dievu kā Radītāju un pateikties Viņam par dzīvību un cerību, kuru Viņš mums ir devis.

Dariet visu kas jūsu spēkos, lai popularizētu un sagatavotos 24. oktobra sabata dievkalpojumam, kad īpaši pieminēsim Radīšanu.

Āfrikas projekts

Valdis Dahs — 2009-09-05T00:00Z

“Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc Tā Kunga Vārdu un Viņam vienprātībā kalpo”. (Cef.3:9)

Foto: Ēriks Galenieks

Nesen adventistu Rīgas VI draudzē viesojās Ēriks Galenieks no ASV. Bija interesanti uzzināt par Āfrikas projektu. Pēc dievkalpojuma lūdzu Ēriku Galenieku uz īsu sarunu. Lūdzu pastāstīt par Āfrikas projektu — kā tas radās un kāpēc?

“Šim projektam ir sava priekšvēsture. Pagājušajā gadā, kad mēs — Anna un es — bijām Latvija, mēs saņēmām divus darba piedāvājumus uzreiz vienā dienā, tas bija 24. augustā. Kad atgriezāmies Amerikā — vēl trīs zvani. Piedāvājumi bija dažādi, sākot no sludinātāja aicinājuma līdz administrācijas darbam dažādos līmeņos. Saprotams, ka šis pusgads mums bija intensīvu lūgšanu cīņu laiks. Rezultāts? Mēs pieņēmām Ģenerālkonferences aicinājumu doties uz Keniju, Nairobi. Sakot no 2010. gada mēs abi sāksim savas darba gaitas Āfrikas Adventistu Universitātē ka profesori. Es mācīšu Veco derību, tāpat būšu atbildīgs par maģistratūras un doktorantūras programmām. Anna mācīs praktisko teoloģiju, bez tam Ģenerālkonference viņai grib uzticēt vienu vai divus lielus projektus.

“Ģenerālkonference vēlas izveidot Āfrikas Adventistu Universitāti tikpat lielu un spēcīgu ka Andrjūsa Universitāti. Pašreiz dažādos celtniecības projektos tiek ieguldīti miljoniem dolāru. Tiek celta liela bibliotēka (Andrjūsa bibliotēkas kopija), dzīvojamās ēkas, kopmītnes, administratīvās celtnes.

“Kāpēc mēs pieņēmām šo piedāvājumu? Saskaņā ar pēdējo statistiku, Āfrikā dzīvo gandrīz 50% no visiem adventistiem kopā ņemot. Katru dienu tur tiek kristīti tūkstošiem cilvēku. Nepieciešami labi apmācīti, patiesībai uzticīgi sludinātāji, administratori, evaņģēlisti, u.t.t. Tā kā ir pilnīgi neiespējami no Āfrikas nosūtīt tūkstošiem cilvēku uz Savienotajam Valstīm uz mūsu mācību iestādēm, tāpēc arī ir šis Ģenerālkonferences lēmums — izveidot šo mācību iestādi tā, ka tā funkcionētu ka “otra Andrjūsa Universitāte”, kas atbilstu tās standartiem un varbūt pat vēl vairāk.”

Bīskapa V. Reķa apsveikums Zinību dienā

DMin Viesturs Reķis — 2009-09-01T00:00Z

Pirmais septembris, Zinību diena. Tas nozīmē, ka vasara jau gandrīz aizsteigusies un rudenīgas noskaņas sāk ienākt mūsu ikdienā. Pirmais septembris daudziem ir satraukuma pilna diena, jo sākas jaunais mācību gads. Jāiet uz skolu, kā ikdienā sakām.

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Vēlos apsveikt šajā dienā skolēnus, studentus, viņu vecākus, vecvecākus, skolotājus, skolu administratorus un skolu darbiniekus ar šo jauno mācību gadu. Visīpašākais sveiciens tiem, kas šogad iesāk savas skolas gaitas. Daudz nezināmā mums priekšā, bet vēlu bagātas Dieva svētības un paļāvība uz Viņu dod prieku.

Vēlos iedrošināt skolotājus, kuri sāpīgi izjutāt valdošo visatļautību, kuras rezultātā cieta jūsu atalgojums. Mēs visi saprotam, ka skolēni pie tā nav vainojami. Arī viņu ģimenes saskārās ar to pašu problēmu. Aicinu turpināt būt skolotājiem, kuri sniedz ne tikai prāta, bet dod sirds izglītību. Cilvēki ar labu sirdi ir tie, kas tik ļoti pietrūkst mūsu sabiedrībai. Atcerēsimies, ka tie, kas šobrīd mācās, dienās būs tie, kas uzņemsies atbildības. Audzināsim cilvēkus, kas spēj redzēt pāri savām sīkajām ambīcijām, mantkārībai, slavas kārei un būt lieli savā sirds cēlumā.

Daniēla grāmatā lasām: “Daniels bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars…” (Dan. 6:3) Mans vēlējums, lai arī katrā no jums varētu mājot stiprs gars, kurš ļauj vērtēt savus līdzcilvēkus un spēj darīt sabiedrību patīkamu.

Lūgšanu diena Liezerē

Guntis Bukalders — 2009-08-21T00:00Z

Foto: Cērpu dievnams Liezerē. 2009. gada augusts.

Foto: Lūgšanu diena Liezerē. 2009. gada augusts.

Foto: Lūgšanu diena Liezerē. Apmeklētāji ar karodziņiem kartē atzīmēja vietas, no kurām tie ieradušies. 2009. gada augusts.

Foto: Lūgšanu diena Liezerē. 2009. gada augusts.

Foto: Cērpu dievnama Liezerē "saimniece". Ikkatru piektdienas vakaru viņa rūpīgi iztīra un uzkopj dievnamu. 2009. gada augusts.

Pagājušā svētdienā Liezerē notika ilgi lolotā Lūgšanu diena, kuru organizēja Ruttuļu ģimene no Priekuļiem. Lūgšanu dienas programmā bija septiņu veidu lūgšanas: grēku nožēlas lūgšana, slavēšanas un pateicības lūgšanas, dziedināšanas lūgšanas, atbrīvošanas lūgšanas, ģimenes lūgšanas un lūgšanas par garīgo atmodu draudzēs un valstī. Bija pārrunas par to kā sadzirdēt Dieva balsi un par piedošanu kā atslēgu mūsu garīgajai dzīvei. Klātesošos dziesmās vienoja Dace Seisuma un Anitra Rause, kā arī Ieva un Aivars Lapšāni.

Jautāta, kā radās ideja par lūgšanu dienu, pasākuma organizatore Līga Ruttule norādīja uz Dieva aicinājumu domāt par vienotību draudzē: “Dievs uzrunāja, ka draudzēm vajag vienoties kopīgās lūgšanās, lai mēs visi būtu vienoti lūgšanu tēmās. Tas ir veids, kā visātrāk saņemt Dieva atbildes un pieaugt Garā.” Uz jautājumu kā viņa vērtē paveikto un vai vēl plāno līdzīgus pasākumus, Līga teica, ka priecājas par cilvēku atsaucību un domā, ka šādus pasākums organizēs arī turpmāk. “Noteikti būs vēl līdzīgi pasākumi. Viens varbūt ziemā, un lielāks vasarā.”

Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis runāja par biblisko Dieva slavēšanu un lūgšanām. V.Zilgalvis kā būtiskāko šajā pasākumā saskata Dieva piedāvāto iespēju ar jaunām acīm saskatīt Dieva varenos darbus: “Ja cilvēks ir piedzīvojis Dieva ienākšanu dzīvē un saņēmis grēku piedošanu, viņš ierauga brīnumus par ko pateikties, viņš redz kā Dievs uzklausa aizlūgšanas par citiem. Tas virza tālāk dzīvē, kas piepildīta ar pateicību un pozitīvu domāšanu, kā to Dievs izteicis caur pravieti Jeremiju 29:11 “Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” Tas bija unikāls piedzīvojums, jo tajā savu liecību sniedza gan Baltijas Ūnijas, gan Latvijas draudžu Savienības vadītāji un mācītāji no Rīgas, Liepājas un Bauskas. Šī bija diena, kurā jutām Dieva tuvumu un kurā daudzi izteica vēlēšanos pēc aizlūgšanām.”

Latvijas draudžu Savienības bīskaps Viesturs Reķis uzskata, ka Lūgšanu diena bija veiksmīga. “Priecēja, ka ap astoņdesmit cilvēkiem atrada laiku un vajadzību garīgām aktivitātēm ne tika sabatā. Domāju, ka katrs guva kādu svētību, atkarībā no savas vajadzības un atvērtības Dieva Gara darbībai.

Personīgi sajutu Svētā Gara darbību un saņēmu atbildes jautājumiem, ko uzdevu Dievam. Prieks bija redzēt, ka bija daudzi, kuri tikai sāk kristieša ceļu un kuri saņēma atbildes uz saviem jautājumiem. Mana pārliecība, ka draudzēm vairāk jāvelta uzmanība sadraudzībai lūgšanās. Vajadzētu mazāk spriedelēt par to, ko mēs domājam viens par otru un vairāk atvērties Dievam.”

Arī Limbažu draudzes vecākais Gunārs Numurs atzinīgi vērtē lūgšanu dienas pasākumu: “Es priecājos, ka bija iespēja būt Lūgšanu dienās. Tiešām labas tēmas, kas stiprināja un parādīja, cik brīnišķīgs ir mūsu Dievs. Tie ir noderīgi padomi, lai palūkotos uz savu lūgšanu dzīvi — kā to uzlabot. Lūgšana acīmredzot ir atslēga dzīvei ar Dievu un lai Viņš varētu mūs izmantot. Un svarīgi ir arī ieklausīties, kad Dievs uz mums runā.

Šādi pasākumi patiesi ir vajadzīgi katram, lai “atmodinātu” katru no mums, tad arī būs atmoda draudzēs. Patika arī skaistais dabas nostūris, kur varēja pabūt arī vienatnē ar Dievu. Paldies organizatoriem un lektoriem par ieguldīto darbu un pūlēm!”

Ievēlēta jauna Baltijas Konferenču Ūnijas vadība

Guntis Bukalders — 2009-06-12T00:00Z

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis (kreisā pusē) sniedz atskaiti Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa delegātiem. Rīga, Latvija. 2009.06.04

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongress Rīgā, 2009. gada 4. jūnijā. Ar ievadrunu uzstājas Adventistu baznīcas Trans-Eiropas nodaļas vadītājs Bertil Wiklander.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongress Rīgā, 2009. gada 4. jūnijā. Kongresu vada Adventistu baznīcas Trans-Eiropas nodaļas vadītājs Bertil Wiklander.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06. Uzstājas Āriņu ģimenes ansamblis.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongress Rīgā. 2009. gada 4. jūnijā. No kreisās: Paul Clee (Trans–Eiropas nodaļas lauka sekretārs), Valdis Zilgalvis (Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents) un Bertil Wiklander (Trans–Eiropas nodaļas vadītājs).

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06. Dievaklpojuma dalībniekus priecēja Andra Baumaņa virtuozā vijoles spēle.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06. Uzstājas AMAZEO stīgu ansamblis.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06 Uzstājas koris.

Foto: Jaunievēlētie Baltijas Konferenču Ūnijas vadītāji ar dzīvesbiedrēm. No kreisās: Zigurds Laudurgs (ūnijas mantzinis), Andrejs Āriņš (ūnijas sekretārs) un Antra Āriņa, Ruta Zilgalve (Sieviešu un bērnu kalpošanas nodaļas un Mācītāju sievu kalpošanas nodaļas vadītāja) un Valdis Zilgalvis (ūnijas prezidents). Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06.

Foto: Jaunievēlētā Baltijas Konferenču Ūnijas administrācija un kalpošanas nodaļu vadītāji. Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06.

Foto: Baltijas Konferenču Ūnijas kongresa noslēguma dievkalpojums Rīgā. 2009.06.06

No šā gada 4.–6. jūnijam Rīgā, Baznīcas ielā 12a, notika Baltijas Konferenču Ūnijas kārtējais kongress, kurā 58 draudžu savienību izraudzīti delegāti ievēlēja jauno ūnijas vadību nākamiem pieciem gadiem. Par Baltijas Konferenču Ūnijas prezidentu atkārtoti tika ievēlēts mācītājs Valdis Zilgalvis, par ūnijas sekretāru atkārtoti tika ievēlēts mācītājs Andrejs Āriņš, un par ūnijas mantzini atkārtoti tika ievēlēts Zigurds Laudurgs.

Kongresa delegāti izraudzīja arī kalpošanas nodaļu vadītājus nākamiem pieciem gadiem: Andrejs Āriņš — Adventistu Misijas un mācītāju nodaļas vadītājsDavid Nõmmik — izglītības nodaļas vadītājsGedrius Rimša — jauniešu vadītājsGuntis Bukalders — ADRA koordinators, veselības kalpošanas nodaļas un komunikāciju kalpošanas nodaļas vadītājsRuta Zilgalve — sieviešu, bērnu un mācītāju sievu kalpošanas nodaļas vadītājaTālivaldis Vilnis — personīgās kalpošanas nodaļas un sabatskolas vadītājsValda Reķe — ģimenes kalpošanas nodaļas vadītājaValdis Zilgalvis — reliģiskās brīvības un sabiedrisko attiecību vadītājsZigurds Laudurgs — izdevniecības darba un namturības nodaļas vadītājsKongresa delegāti pieņēma arī ūnijas darba plānu nākamiem pieciem gadiem. Saskaņā ar šo plānu ūnija plānos nodaļu kalpošanas darbu četros virzienos: evaņģelizācija, kalpošana, izglītība un komunikācijas.

Kongresa delegāti apstiprināja ieteikumu palielināt Baltijas Konferenču Ūnijas Izpildu komitejas locekļu skaitu līdz 13. Delegāti ievēlēja jauno Baltijas Konferenču Ūnijas Izpildu komitejas sastāvu: Baltijas Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis, Baltijas Ūnijas sekretārs Andrejs Āriņš, Baltijas Ūnijas mantzinis Zigurds Laudurgs, Igaunijas draudžu savienības prezidents Tõnu Jugar, Latvijas draudžu savienības prezidents Viesturs Reķis, Lietuvas Lauka prezidents Bertold V. Hibner, kā arī Leonīds Pacukēvičs, Dzintars Vaivods, Vilnis Latgalis, David Nõmmik, Averonik Beekman, Šarune Rimšiene, Ruta Ardzevanidze.

Ņemot vērā Lietuvas Misijas Lauka prezidenta Bertolda Hibnera paskaidrojumu par Lietuvas Republikas valsts likumdošanu un politisko kursu attiecībā uz reliģiskām organizācijām, kā arī ņemot vērā Adventistu Baznīcas vēlmi uzlabot attiecības ar Lietuvas valsti, kongress nobalsoja arī par Lietuvas Misijas Lauka nosaukuma maiņu uz Lietuvas Lauks.

Kongresa delegāti izraudzīja arī jaunu Lietuvas Lauka vadību — par prezidentu atkārtoti tika ievēlēts macītājs Bertold V. Hibner, par mantzini mācītājs Deividas Vanagas. Sekretāra vieta palika vakanta.

“Kongress no jauna apliecināja, ka var kopīgi strādāt četras dažādas tautas evaņģēlija pasludināšanā,” atskatoties uz kongresa gaitu un redzētajām atskaitēm teica jaunievēlētais Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis. “Mēs esam pateicīgi Dievam un katram draudzes loceklim par ieguldīto darbu pagājušo piecu gadu laikā. Dievs brīnišķīgi svētījis ar savu klātbūtni, palīdzību un līdzekļiem, uzklausījis draudzes mācītāju un vadītāju lūgšanas. Esmu pateicīgs Dievam par sadraudzības garu Baltijas Ūnijas kolektīvā. Mana lūgšana ir, lai Dievs turpina uzturēt savu draudzi grūtajos laikos, kas mums priekšā.”

Baltijas Konferenču Ūnija dināta 1924. gadā, bet 1935. gadā situācija Latvijā strauji mainījās un 1936. gadā valsts baznīcas spiediena rezultātā to likvidēja. 1989. gadā atkal radās iespēja apvienot adventistu draudzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Baltijas Konferenču Ūnija tika atjaunota un 1994. gada 1. janvārī tā varēja atgriezties savās vēsturiskajās "mājās" — Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences Trans-Eiropas nodaļā ar centru St. Albansā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā). Pašlaik Baltijas Konferenču Ūnija apvieno 88 adventistu draudzes trīs Baltijas valstīs ar gandrīz 6500 draudzes locekļiem.

SVEICIENS VASARSVĒTKOS

Viesturs Reķis — 2009-05-29T00:00Z

Ap.d. 2:1-21

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Ir pienācis Vasarsvētku laiks, kurā atkal no jauna atceramies kristīgās draudzes dzimšanas laiku. Mēs pieminam šo apbrīnojamo Dieva dāvanu mums, lai mēs varētu pasludināt viņa Valstības Evaņģēliju. Šis ir laiks, kad svinam Kristus piedzimšanu jūsos un manī, katrā, kurš ticībā piesauc Viņa vārdu.

Vasarsvētkos pirmie kristīgie kļuva dzīvi savā ticībā un tas satricināja ne tikai viņu dzīves, bet arī to dzīves, kas atradās tiem līdzās. Vasarsvētki ar solīto Svētā Gara izliešanu atvēra acis redzēt un ausis dzirdēt kā Dievs runā mūsu sirdīs, to pieņemt un dzīvot ar to.

Vasarsvētki atgādina par Dieva visspēcību un varenību, kas var izmantot katru ticīgo savu dievišķo plānu piepildīšanai. Vasarsvētki atgādina mums cik nozīmīga ir vienprātība un kopība Svēto Rakstu pētīšanā un lūgšanās.

Slavēsim Dievu par to, ka Viņš mūs darījis par saviem ļaudīm un bagātīgi apdāvinājis ar Gara dāvanām, lai mēs varētu viņu apliecināt un pagodināt.

Sveicu Jūs visus šajos Vasarsvētkos un novēlu piedzīvot brīnišķīgo Dieva klātbūtni un spēku.

Ar cieņu,

Jauns Ceļa Meklētāju klubs “Salacgrīvas Bākugunis”

Inta Priede — 2009-05-26T00:00Z

Foto: Ceļa Meklētāju klubs “Salacgrīvas Bākugunis”

23. maijā Septītās dienas Adventistu Baznīcas Salacas draudzes telpās tika iedegta simboliskā Ceļa Meklētāju (CM) organizācijas uguntiņa. Salacgrīvieši izvēlējušies savam klubam idejisku nosaukumu, veiksmīgi tajā apvienojot gan savas ostas pilsētas īpašo vietu gan arī CM misiju. Četri svinīgi ģērbušies pusaudži, visiem klātesošiem dzirdot, nopietni apliecināja savu izvēli dzīvot saskaņā ar CM solījumu un likumiem.

Rūjienas “Gulbji”, kuri tiešā maršrutā pa Rūju, Burtnieku un Salacu sasniedza Salacgrīvu, ar lielu prieku un mīlestību uzņēma jaunos Ceļa meklētājus lielajā vispasaules organizācijā.

Pēc svinīgās ceremonijas pie svētku mielasta galda varēja dzirdēt daudzas pozitīvu emociju atsauksmes. Viena dalībnieka māte sacīja: “Kad es pirms pāris gadiem redzēju kā Rīgā darbojas šāds klubs, es domāju, kā lai es savus bērnus tik tālu aizvedu. Un šodien mana vēlēšanās ir piepildījusies.”

Kāda cita vērotāja: “Agrāk domāju, ka Ceļa Meklētāju uzņemšanas ceremonija ir vēsa un formāla. Bet te viss bija tik sirsnīgi un patiesi. Man ļoti patika.”

Un jaunā klubiņa direktore Anda: “Es apzinos, ka Dievs mani ir aicinājis. Es gan sajūtos nespēcīga, bet es zinu, ka Dievs man dos spēku un vadīs šajā pusaudžiem tik vajadzīgajā kalpošanā.”

Kādēļ Lieldienas?

2009-03-06T00:00Z

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Mūsu sabiedrībā ir divi lieli reliģiski svētki—Ziemassvētki un Lieldienas. Daudziem Ziemassvētki ir lielākais notikums, jo tad ģimenes pulcējas kopā, dzied dziesmas, dala dāvanas, piedalās labdarības akcijās. Ko ar Lieldienām? Vai tikai vēl viena garāka brīvā nedēļas nogale?

Tomēr jāpiezīmē, ka ja nebūtu Lieldienu, Ziemassvētkiem nebūtu nozīmes, un arī otrādi. Tas ir lielais Lieldienu brīnuma noslēpums, kas iedod īsto nozīmi Ziemassvētkiem.

Padomāsim par dažiem fundamentāliem dzīves aspektiem un vai Lieldienas var dot kādu apmierinošu atbildi tiem.

Šaubu jautājums.

Vai neesat dzirdējuši šo jautājumu, nopietni vai ne tik nopietni izteiktu: Kā lai zinu, kura reliģija ir īstā? Kāda starpība, jo citām pasaules reliģijām, tāpat kā kristietībai, ir savi diženie līderi. Tie ir radījuši mācības un ticības sistēmas. Kāda ir starpība? Aizejiet pie šo vadītāju kapavietām un pasauciet: Muhamed! … šeit; Mozu! … šeit; Buda! … šeit; Konfūcij! … šeit; Jēzu Kristu! …. Te ir atbilde uz šaubu jautājumu. Jēzus nav kapā, bet ir augšāmcēlies.

Vainas apziņas jautājums.

Vai esmu bezgrēcīgs? Labi piedomājot jāsaka—nē. Kā tikt vaļā no šīs vainas apziņas? Vieni iesaka darīt labus darbus, un tas atbrīvos no vainas apziņas. Bet—vai? Citi iesaka to nomākt, metoties baudās un uzdzīvē. Bet tas tikai padziļina šo apziņu. Vēl citi to mēģina klusināt ar reliģijas palīdzību. Bet arī tā nedod sirds mieru.

Vienīgā atbilde ir Lieldienu notikumā, jo Svētie Raksti apliecina: “Kristus ir miris pār mūsu grēkiem pēc Rakstiem.” (1.Kor. 15:3) Vai vēlaties piedošanu un atbrīvošanu no vainas apziņas? Lūkojieties uz krustā sisto, kapā guldīto un augšāmcēlušos Kristu!

Vientulības jautājums.

Cilvēku problēma ir, kā atrast patiesu draugu. Cilvēki ir ieinteresēti sevī un gatavi jūs pamest, ja nespējat dot tiem to, ko tie sagaida. Pat jūsu laulātie draugi. Lasiet: “Es esmu pie jums ik dienas.” (Mt. 28:20) Šie vārdi ir sacīti jau pēc augšāmcelšanās. Ja Lieldienas nebūtu notikušas, Jēzus nevarētu to apsolīt. Kungs saka: “... Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebr. 13:5) Tādēļ mēs neesam vieni un pamesti.

Nāves jautājums.

Četrus tūkstošus gadu atpakaļ Ījabs jautāja: “Ja cilvēks mirst, vai viņš atkal dzīvos?” (Īj. 14:14) Vai esat pieskārušies mirušajam? Sajutuši šo auksto, atbaidošo, nereālo nāves sajūtu. Tur nav elpas nāsīs, smaida uz lūpām, mirdzuma acīs. Briesmīgi, nereāli, nedabīgi. Kad stāvam pie mirušā, kuru mīlējām, sajūtamies bezpalīdzīgi, nikni, bezpalīdzīgi sakauti un nobijušies. Nav brīnums, ka Bībele to nosauc par pēdējo ienaidnieku (1.Kor. 15:26).

Vai Lieldienas dod kādu atbildi nāves jautājumā? Ja nē, tad visam iepriekš teiktajam nav nozīmes.

Jēzus ir uzvarējis mūsu pēdējo ienaidnieku. Viņš ir augšāmcēlies un viņam ir nāves un kapa atslēgas. Raksti saka: “Jo kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1.Kor. 15:22)

Dievs ir atbildējis mūsu dziļākos jautājumus ar triumfālo vēsti, ka Jēzus Kristus ir dzīvs. Lieldienas to atgādina un lai tās ved mūs pie Kristus un sirds izmaiņas, lai ticībā varam baudīt to, ko Dievs mums sagatavojis.

Svētīgas Lieldienas!

Bīskaps Viesturs Reķis

Evaņģelizācijas apmācību semināri Baltijas Ūnijā

Guntis Bukalders un Lauri Beekmann — 2009-03-05T00:00Z

Foto: Evaņģelizācijas apmācību seminārs Tartu, Igaunijā. 2009. gada februāris.

Vairāk kā 40 mācītāji un draudžu aktīvisti Igaunijā, 45 mācītāji un Bībeles strādnieki un draudžu aktīvisti Latvijā un 38 mācītāji un Bībeles strādnieki un draudžu aktīvisti Lietuvā pulcējās uz Trans-Eiropas nodaļas organizēto evaņģelizācijas apmācības semināru un izteica atkārtotu apņemšanos darboties evaņģelizācijā, un kopā meklēja veidus, kā aizsniegt cilvēkus, kuri vēl nepazīst Jēzu Kristu.

Divu dienu seminārs sniedza daudz vielas pārdomām, diskusijām, un saskaņā ar Igaunijas draudžu jauniešu vadītāju Ivo Käsk teikto, bija svarīgi atkārtoti dzirdēt, ka ja vien mēs esam gatavi darboties, Dievs labprāt izmantos mūs savā darbā.

“Tikko aizvadītais divu dienu seminārs bija ļoti produktīvs. Tā bija lieliska iespēja atsvaidzināt atmiņā evaņģelizācijas iespējas un pārdomāt jaunas stratēģijas. Paldies Janošam un visai Adventistu Baznīcas Trans-Eiropas nodaļas vadībai par interesanto un pārdomāto semināru un atbalstu draudzes misijas darbam,” teica Latvijas draudžu Savienības bīskaps Viesturs Reķis.

“Šis seminārs bija tieši īstajā brīdī,” par notikušo saka Lietuvas lauka bīskaps Bertolds Hibners. “Es jūtu, ka redzot draudzes vadības atbalstu un izpratni, un daudzos piemērus, kā tas izdarāms, draudzes locekļi jūtas iedrošināti aktīvāk darboties evaņģelizācijā. Es domāju, ka draudzes locekļi drošāk stāstīs par savu ticību draugiem. Mēs strādājam pie 10 projektu izstrādes, kuros īstenosim Janoša ieteikto evaņģelizācijas ciklu.”

“Esmu pārliecināts, ka šis apmācību seminārs palīdzēja cilvēkiem atrast risinājumus visam tam, par ko viņi ir domājuši un lūguši pirms tam. Mēs esam ļoti pateicīgi par šo semināru visiem mūsu Baznīcas Trans-Eiropas nodaļas un Baltijas Ūnijas vadītājiem," teica Bertolds Hibners.

Semināra dalībniekiem bija jāizdomā interesanti evaņģelizācijas veidi. Igaunijā plašāko atbalstu izpelnījās jauniešu sociālā tīkla projekts, Latvijā vairuma klātesošo atbalstu guva Cēsu mazo grupu sadraudzības draudzes ideja par piepūšamo, pārvietojamo baznīcu, bet Lietuvā — kontrakts ar vietējām maizes ceptuvēm ievietot evaņģelizācijas materiālus maizes iesaiņojumā. Tagad draudzes locekļiem ir jāstrādā pie šo ideju pārveides par konkrētiem evaņģelizācijas projektiem.

“Vērojot visas 3 sanāksmes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, varēja redzēt lielu apmācību semināra dalībnieku atsaucību, seminārs tiešām atstāja iespaidu uz tā dalībniekiem. Seminārs bija ierosme jauniem pasākumiem, jaunām evaņģelizācijas sērijām. Mācības bija ļoti vienkāršas un praktiskā veidā. Varēja redzēt, ka Janošs runā no pieredzes, un pieredzei ir cits pārliecības spēks. Visi mūsu mācītāji bija ļoti gandarīti. Visās Baltijas Ūnijas draudžu savienībās mācītāji un draudžu aktīvisti gatavo evaņģelizācijas pasākumus. Mums ir pavērusies finansiāla iespēja nākamgad katrā Baltijas valstī veikt 10 evaņģelizācijas pasākumus. Katru evaņģelizācijas pasākumu TED atbalsta katru ar £500 un Baltijas Ūnija ar Ls 200, arī vietējās draudžu savienības un draudzes piedalīsies ar savu artavu. Es ticu, ka pateicoties šai draudzes iniciatīvai daudzi cilvēki varēs iepazīsties ar Jēzu Kristu un atrast jaunu dzīves jēgu un mērķi,” noslēgumā teica Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis.

Bībeles seminārs Tukumā

Ģirts Rozners un Guntis Bukalders — 2009-02-04T00:00Z

Tukumā no 9.–17. janvārim notika intensīvs Bībeles seminārs ar šim laikam piemērotu nosaukumu: “Brīvs no šaubām”. To organizēja adventistu Tukuma draudze, kurā patlaban ir aptuveni 100 draudzes locekļu. Semināru vadīja Latvijas draudžu Savienības bīskaps Viesturs Reķis un Adventistu Baznīcas Baltijas Konferenču Ūnijas vadītājs Valdis Zilgalvis. Apmeklējums bija mazajai pilsētai netipiski labs — katru vakaru uz nodarbībām sapulcējās vidēji 70 klausītāju.

Pēc Bībeles semināra Valdis Zilgalvis dalījās gūtajā pieredzē un iespaidos: “Pašlaik ir laiks evaņģelizācijai. Pamats sekmēm ir draudzes locekļu sadraudzība ar draugiem ārpus baznīcas. Šodien drukātajām reklāmām ir ļoti maza efektivitāte, draudzība ir vienīgais efektīvais reklāmas veids. Šis laiks ir jāizmanto aktīvai evaņģelizācijai. Draudžu darbiniekiem jāpieliek visas pūles, lai notiktu īpaši pasākumi, kas sniedz cilvēkiem mierinājumu un cerību pašreizējā bezcerībā.”

Intensīvajam kursam beidzoties, interesenti tika aicināti turpināt apmeklēt īpašas nodarbības reizi nedēļā.

V.Kroitors: mācīties uzklausīt cilvēkus

Intervēja: Valdis Dahs — 2009-01-27T00:00Z

“Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: “Nebīsties, Es tev palīdzu!”” Jes. 41:13.

Foto: Vitālijs Kroitors

2009. gada 24. janvārī adventistu Rīgas 6. draudzē notika svinīgs pasākums sakarā ar mācītāju nomaiņu. Nikolaja Bogartičuka vietā tagad kalpos mācītājs Vitālijs Kroitors, kuru kalpošanā šajā draudzē ievadīja Adventistu Baznīcas Baltijas Konferenču Ūnijas sekretārs Andrejs Āriņš.

Tika sveiktas abas mācītaju ģimenes, draudze pateicās Nikolajam Bogartičukam par viņa ieguldīto darbu draudzes labā un sveica jauno mācītāju Vitāliju Kroitoru ar iesaistīšanos draudzes dzīvē.

Pēcpusdienā notika pasākums “Mīlestības svētki”, kur neformālā gaisotnē pie klātiem galdiem turpinājās iepazīšanās ar Vitālija Kroitora ģimeni un viņa iepriekšējo kalpošanu.

Es aicināju Vitāliju uz īsu interviju, un lūk, ko viņš pastāstīja:

“Es tiku aicināts garīgajā darbā 1991. gadā, kad sāku kalpot adventistu Daugavpils draudzē. Katrs iesākums ir grūts — tas saistās gan ar darba specifiku un jaunām attiecībām ar cilvēkiem, gan neskaidriem jautājumiem un apstākļiem. Ar laiku tika noteiktas draudzes prioritātes un virzieni — kas ir vajadzīgs un kad tas ir vajadzīgs. Katrs cilvēks ir citādāks, un ne bez kļūdām iemācījos strādāt ar cilvēkiem. Krāslavā 1996. gadā vadīju evaņģelizācijas semināru, kura rezultātā radās jauna draudze kura vēl joprojām pastāv un aktīvi darbojas.

“Pats galvenais ir iemācīties mīlēt cilvēkus tā kā mīl Kristus, un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Tas ir pats galvenais. Es savā kalpošanas laikā esmu iemācījies uzklausīt cilvēkus. Mēs, garīdznieki, bieži mīlam citus pamācīt, bet otru uzklausīt — tā ir problēma. Jāuzklausa cilvēku sāpes un problēmas, un tad jamēģina tās atrisināt. Protams, tās neatrisinu es, bet Dievs.

“Viens no svarīgiem elementiem ir uzticēties cilvēkiem, ieraudzīt cilvēka potenciālu un to pielietot. Visa Adventistu Baznīca ir aicināta būt par ķēņišķo priesteru saimi. Mums draudzē jāmācās pasniegt Evaņģēlija vēsti, lai izejot ārpus draudzes mēs mācētu cilvēkus iepazīstināt ar Jēzu Kristu.”

Bīskapa V. Reķa apsveikums Ziemassvētkos

Viesturs Reķis — 2008-12-11T00:00Z

Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un tiem turpat esot viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja:“ Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs. Un to ņemiet par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.“ Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:“ Gods Dieva augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” Lūkas ev. 2:1-14

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Nemanot ir atsteidzies Ziemassvētku laiks. Vēl mirklis, un arī Jaunais, 2009. gads, būs iestājies. Neskatoties uz ekonomiski grūtajiem laikiem, gadu mijas steigu un iepirkumu bumu, šajā laikā cilvēki ir vairāk atvērti Debesu vēstij un grib sadzirdēt Labās vēstis.

Ziemassvētkos atgādinām, ka Dieva apsolījumi piepildās, vai tam ticam vai nē. Dievs bija solījis cilvēcei Mesiju, un savu solījumu izpildīja. Mesija ienāca šajā pasaulē, gan citādi, kā to gaidīja, bet kā Immanuel, Dievs ar mums.

Labā vēsts ir tā. Ka Dievs nāk pie mums, ir mūsos. Kā to iegūt? Vai to var izpelnīties, pieprasīt, sagaidīt kā pašu par sevi saprotamu mūsu nopelnu dēļ? Nē, tas nav iespējams. Bet tā ir Dieva dāvana. Dāvana visiem, visai cilvēcei, visiem bez izņēmuma, arī tiem, kas mums nepatīk, kurus ienīstam vai nicinām. Tajās tālajās senajās dienās visi bija cienīgi to saņemt un arī tagad visi ir aicināti Dieva valstības mielastā.

Lai tur varētu piedalīties nav vajadzīgs daudz. Ir tikai jāatzīst sava bezspēcība, savs grēcīgums, tas, ka no mums pašiem nevar nākt kas labs. Ka mums vajadzīga Dieva žēlastība un Jēzus Kristus taisnība. Bet noņemt savas maskas, čaulas, bruņas, savas lepnās drēbes ir neiedomājami grūti. Vieglāk ir aizklāt savas dvēseles tukšumu ar paštaisnības masku, meklējot vainas citos, sējot melus, aizdomas, neuzticību. Tā ir šā laika tendence. Sava spožuma imitācija, bet tas ved tikai strupceļā.

Mums katram vajadzīga Dieva dāvana – Pestītājs. Vajadzīga dievišķā piedošana un jauna cerība. Jauna apņemšanās būt Dieva ceļa gājējiem, viņa balss klausītājiem un viņa mācekļiem.

Lai šis Ziemassvētku laiks kaut uz brīdi atrauj mūs no šīs zemes lietām un dod brīdi pārdomām, lai mēs būtu gatavi Dieva dāvanas saņēmēji. Novēlu katram lasītājam un ikvienam bagātas Dieva svētības, Dieva mieru, taisnību un žēlastību. Lai Jaunais, 2009. gads, ir bagāts piedzīvojumos ar Dievu! Novēlu būt atvērtiem lūgšanās un piedzīvot brīnišķīgas Dieva atbildes!

Esiet liecinieki savas tautas vidū

Viesturs Reķis — 2008-11-12T00:00Z

“Un piemini visu to ceļu, pa kuru tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis…” /5Moz. 8:2a/

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Šī gada novembris ir īpašs svētku laiks, kurā pieminam mūsu Dzimtenes, Latvijas Republikas, deviņdesmito dzimšanas dienu. Šajos aizvadītajos gados tā ir atradusies zem dažādu varu pārvaldības. Ir bijušas gan gaišas, gan tumšas dienas. Šogad atceramies kā pirms divdesmit gadiem sākām ceļu ārā no valstiskās okupācijas. Valsts un tās iekārta vienmēr saistīta ar cilvēkiem, ar tautu. Katram ir savs redzējums un savas izjūtas, savi prieki un savas bēdas. Un tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mums visiem ir kas kopējs. Mēs visi piederam dzīvajam Dievam, Radītājam un Pestītājam. Un cik daudz ir to, kuri to nezina vai negrib tam ticēt. Jo vēl ir grēka okupācijas laiks.

Šajā svētku laikā es lepojos ar to, ka piederu Dievam, un esmu dziļi pateicīgs, ka viņš ir atdevis savu dzīvību, lai pat tāds grēcinieks kā es, varētu dzīvot. Es lepojos arī ar to, ka piederu Latvijai, ka varu kaut nedaudz, bet būt noderīgs šai valstij. Un ar godbijību pieminu tos, kas atdeva savas dzīvības, lai ši zeme varētu būt brīva.

Dievs mums ir uzticējis šo nelielo, bet skaisto zemi, lai mēs to koptu un par to rūpētos. No katra ir atkarīgs kāda ir un būs mūsu zeme, jo tas, kādi esam mēs paši, veido sabiedrību, dara to par labu vai ne tik labu. Mēs varam teikt, ka šī pasaule nav mums paliekoša mājvieta, ka mēs gaidam Jēzus atnākšanu. Jā, mēs katrs agri vai vēlu aizejam no šīs pasaules. Kad tas Kungs nāks, tas lai paliek Dieva ziņā, kā to māca Svētie Raksti, bet viņa atnākšanu gaidot, Jēzus ir uzdevis uzdevumu, katram, kas saņēmis žēlastību, būt Viņa lieciniekam, lai arī citi atvērtu sirdis Dieva Gara darbam.

Mums ir dažādas dāvanas, kuras katrs var likt lietā, lai kalpotu kā Jēzus liecinieki. Viens no dižajiem mūsu tautas dēliem, Kronvaldu Atis ir sacījis, ka Tēvzemes mīlestība ir Dieva dāvana. Liksim lietā šo dāvanu! Ļausim Dieva Garam veidot mūs par sabiedrību uz labu virzošo spēku. Būt sadraudzībā, neaprunāt citam citu, nest vienam otra nastas, piedot cits citam, būt sadraudzībā ar tiem, kam nav tāda ticība kā mums. Nemēģināsim mainīt citus, bet mainīsimies paši. To Dievs sagaida no katra sava bērna. Atvērsim savus Lugšanu namus, lai tie būtu atvērti katram, lai kopīgi lūgtos, slavētu un pateiktos Dievam, ka viņš ir Mīlestība!

Lai tā ir mūsu dāvana savai Latvijai!

Bīskapa V. Reķa atskaite kongresam

Viesturs Reķis, DMin — 2008-09-03T00:00Z

Foto: Bīskaps Viesturs Reķis, DMin

Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam. (Mateja ev. 28:18–20)

Jau no pašiem kristietības pirmsākumiem šis Jēzus Kristus atstātais uzdevums mācekļiem un viņu sekotājiem likās tik nopietns, ka tam tika veltīta nedalīta uzmanība. Dieva spēkā skanēja Evaņģēlija vēsts par to, kā Dievs maina cilvēku dzīves.

Domāju, ka šodien atskatoties uz aizvadīto darba periodu, varu sacīt, ka lielākajai daļai adventistu tas joprojām ir galvenais izaicinājums. Darīt savus līdzcilvēkus par Jēzus Kristus, ne saviem mācekļiem. Aizvadīto gadu vadmotīvs bija «Izaugsme Kristū». Tas ietvēra sevī domu par Gara dāvanu apzināšanu un to realizēšanu kalpošanā.

Atskatoties uz aizvadīto laika posmu, jāsaka, ka ir notikušas izmaiņas mūsu valsts un tautas dzīvē. Arvien lielāku vietu ieņem skepse, materiālā nedrošība, jaunatne zaudē perspektīvu, cilvēki atstāj valsti, lai dotos peļņā ārpus tās. Valsts atvērta viesstrādniekiem. Mainījusies sabiedrības attieksme pret autoritātēm un piedāvātajām vērtībām. Runājot par liecināšanu un Baznīcas vietu, to nedrīkst aizmirst. Tur, kur draudzes locekļi un mācītāji ir gatavi pārkārtoties un meklēt, kā uzrunāt cilvēkus šodienas situācijā, tur ir redzami rezultāti.

Domājot par aizvadītajiem gadiem, nevar nepieminēt jautājumu par Septītās dienas Adventistu Baznīcas stāvokli sabiedrībā. Pēc vairāku gadu darba Latvijas Republikas Saeima 2007. gada 24. maijā pieņēma un 2007. gada 12. jūnijā valsts prezidents izsludināja likumu Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums, kas stājās spēkā 2008. gada 1. maijā. Šis likums regulē valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības, kā arī nosaka valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

Esam pārstāvēti kā Baznīca reliģisko lietu konsultatīvajā padomē pie valsts prezidenta. Tāpat garīgo lietu padomē pie ministru prezidenta un Tieslietu ministrijas. Mūsu mācītāji ir pārstāvji vietējo pašvaldību līmeņos, to veidotajās komitejās, padomēs, pasākumos.

Mēs esam pārstāvēti Latvijas Bībeles Biedrībā, Bībeles Draugu Līgā, fondā Ģimenei. Sadarbojamies ar Latvijas Kristīgo Radio, Ekumeniskās TV padomi, dažādiem labdarības fondiem, kur Adventistu Baznīca ir saņēmusi publisku atzinību.

Kāds ir mūsu kā Baznīcas centrālais mērķis? Kādas mūsu vērtības? Pilnīgi skaidrs, ka bez misijas nav Baznīcas. Viena no Septītās dienas Adventistu Baznīcas dibinātājām, E.G. Vaita, vadījās no idejas: Kristus degošā, visaptverošā mīlestība uz pazudušajām dvēselēm ir visas kristietības dzīvība. (Ellen G. White, Lift Him Up, p. 134)

Misija un izaugsme nav tikai sausi skaitļi. Mīlestība nav izmērojama skaitļos. Tā ietver sevī visu, ko mēs kā Baznīca varam darīt, lai kļūtu stiprāki, veselīgāki un atvērtāki Kristum, lai viņš mūs varētu izmantot pēc iespējas labāk. Mūsu darbs ir bijis mazajās grupās, lūgšanu grupās, individuālās Bībeles studijās, atklātās evaņģelizācijās, kā arī sabiedriskos un ekumeniskos pasākumos. Ne mazāk veiksmīgi tiek izmantoti sabiedriskie mediji. Tās ir iespējas, kuras nedrīkst nenovērtēt. Tādēļ vēlos sacīt, ka mums jādomā kā vēl labāk izmantot to vidi un līdzekļus, kuri ir populāri sabiedrībā.

Runājot par esošo draudžu aprūpi, uzmanība tika veltīta Draudzes dabīgās attīstības (DDA) programmai. Jādomā, ka dažās draudzēs tā ienesa gaidītos rezultātus un uzlaboja draudžu mikroklimatu. Savstarpējās attiecības ir nozīmīgs faktors draudzes misijas uzdevuma veikšanai. Tai ir jābūt gatavai uzņemt cilvēkus, kurus Dievs vēlas pievienot esošajam draudzes kolektīvam.

Lai uzlabotu draudzes kalpošanas kvalitāti, draudžu mācītāji saņēma izglītību — gan profesionālo gan akadēmisko. Vairāki mācītāji paši turpina savu tālāk izglītošanos. Augstu jāvērtē iespēja mācītājiem un viņu dzīvesbiedrēm piedalīties starptautiskajā mācītāju konferencē Nīderlandē. Lūgšanu dienas un darbinieku sanāksmes deva iespēju tikties un garīgi bagātināties. Semināri draudžu amatpersonām un draudžu locekļiem kā arī interešu nometnes noteikti deva iespēju gūt jaunas atziņas.

Patīkami, ka vairākas draudzes atrada iespēju veidot ne tikai īslaicīgas programmas bērniem, bet arī bērnu draudzi un programmas ārpus draudzes esošajiem bērniem. Bērnu nometnes, interešu grupas, piedzīvojumu meklētāji, «KIDS in Discipleship», Ceļa meklētāji — tās ir ļoti jaukas iespējas bērnu garīgai izglītībai un ievešanai māceklības ceļā.

Jauniešu aktivitāte izpaudās dažādās interešu grupās, mājas grupās, jauniešu draudzēs, nometnēs, diskusiju klubos, kā arī muzikālajās izpausmēs. Protams, te ir lielas iespējas un jāņem vērā plašais vecuma spektrs, kādā cilvēki sevi skaita par jauniešiem. Tas ir vecums, kad viegli var iestāstīt, ka darot vienu vai citu lietu, tu vari būt un pat esi labāks kristietis par citiem. Tomēr jāatceras apustuļa Pāvila atziņa, ka neskatoties uz visiem labajiem darbiem un aktivitātēm, mūsu dabīgā miesa nav tendēta uz labu, mums katram nepieciešama Kristus žēlastība.

Prieks, ka mūsu draudzēs ir cilvēki, kuri veidojot savas kalpošanas, tomēr ir atvērti sarunām ar Baznīcas vadību un saskaņot viedokļus. Tas var tikai bagātināt liecināšanas iespējas un mācīt vērtēt vienam otru.

Aizvadītajā atskaites periodā ir iegādāti vairāki īpašumi kā arī veikti dievnamu celtniecības un renovācijas darbi. Sakārtota finanšu sistēma, tiek strādāts pie īpašumu jautājuma sakārtošanas. Domājam palīdzēt vietējām draudzēm šajos jautājumos.

Šodienas pasaule gaida ietekmīgus cilvēkus, kuri nebēg, neuzbrūk, nemēģina kritizēt citus, bet ienes pasaulē garīgumu. Jēzus lūdza: “Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna” (Jāņa ev. 17:5). Šodienas cilvēki ir atvērti jaunajam, augstu vērtē garīgumu un meklē piederības vietu un dvēseles piepildījumu.

Šodien, kad ļaudis neuzticas reliģijai, ir aizdomīgi pret visiem “patiesības” apgalvojumiem, gatavi visu apšaubīt, tie ir gatavi garīgumam, svētumam un dzīves integritātei, altruismam, patiesumam attiecībās, un Dievs sagaida, lai mēs būtu atvērti to ienest sabiedrībā. Tas ir Baznīcas lielais izaicinājums.

Vēlētos izteikt pateicību Savienības padomes locekļiem par pašaizliedzīgo darbu, nesavtību un atvērtību, pieņemot lēmumus. Pateicība mācītājiem, Savienības darbiniekiem un draudžu locekļiem par aizlūgšanām, ieteikumiem, kritiku, atbalstu un mīlestību, kādu varēju sajust šajos gados.

Paldies Ģenerālkonferences Trans–Eiropas daļai (TED) par atbalstu dažādos projektos. Paldies Baltijas Ūnijas darbiniekiem par sadarbību, atbalstu un vērtīgajiem padomiem. Paldies kolēģiem no Igaunijas draudžu Savienības un Lietuvas Misijas lauka.

Lai Dieva žēlastība ar ikvienu no jums!