Adventistu Baznīcas misijas paziņojums

Septītās dienas adventistu Baznīcas misija ir pasludināt visiem cilvēkiem mūžīgo evaņģēliju Jāņa atklāsmes grāmatas 14:6–12 triju eņģeļu vēsts kontekstā, aicinot tos pieņemt Jēzu par savu personīgo Pestītāju un pievienoties Viņa draudzei, kā arī audzinot un sagatavojot viņus uz Kunga drīzo atnākšanu.

 Mūsu misijas metodes:

Šo misiju Svētā Gara vadībā mēs veicam:

• Sludinot: pieņemot Kristus pavēli (Mateja ev. 28:18–20), mēs pasludinām visai pasaulei mīlošā Dieva vēsti, kura vispilnīgāk atklājusies Viņa Dēla samierinošajā kalpošanā un salīdzinošajā upurī. Atzīstot Bībeli par Dieva gribas nekļūdīgu atklāsmi, mēs sniedzam tās pilnu vēsti, kā par Kristus Otro atnākšanu, tā arī par Viņa desmit baušļu paliekošo autoritāti ar tajos ietvertās septītās dienas sabata pieminēšanu.
• Mācot: atzīstot, ka prāta un rakstura attīstība ir Dieva pestīšnas plāna svarīgākā sastāvdaļa, mēs cenšamies sekmēt izpratni par un attiecības ar Dievu, Viņa Vārdu, un Viņa radīto Visumu.
• Dziedinot: apstiprinot Bībelisko uzsvaru par visas cilvēka būtnes labsajūtu, mēs par prioritāti izvirzām veselības saglabāšanu; kalpojot trūkumcietējiem un apspiestajiem, mēs sadarbojamies ar Radītāju viņa žēlsirdīgajā cilvēku atjaunošanas darbā.

 Mūsu nākotnes vīzija:

Saskaņā ar Rakstos sniegtajiem lielajiem pravietojumiem, mēs par Dieva darba augstāko sasniegumu uzskatām visas Viņa radības atjaunošanu pilnīgā harmonijā, piešķirot tai Viņa pilnīgo gribu un taisnību.

Mūsu misija

“..Mēs sludinām Kristu, krustā sisto...”
(1. Kor. 1:23)

Katras draudzes pastāvēšana prasa kādu izskaidrojumu. Kas ir tas pamats, kā dēļ mēs pastāvam? Kāpēc mēs neesam katoļi, luterāņi, baptisti vai kādas citas kristīgās baznīcas locekļi? Atbildi mēs varam meklēt Reformācijas pirmsākumos — kristiešu cenšanos saskaņot savu ticību ar Bībelē atklāto Dieva Vārda gaismu. Katrai draudzei vēstures gaitā bija kāda konkrēta izveidošanās vai pastāvēšanas nozīme.

Tā, piemēram, Džons Viklifs pirmais pārtulkoja Bībeli angļu valodā, ar ko aizsākās reformācija Anglijā. Jans Huss mācījās no Viklifa studentiem un Bohēmijā pasludināja evaņģēliju tautas valodā. Husu pielīdzināja ķeceriem un sadedzināja uz sārta, bet tas radīja husistu kustību. Tūlīt pēc tam Romas katoļu mūkam Mārtiņam Luteram Dievs atklāja patiesību par taisnošanu ticībā. Arī Luteru pasludināja par ķeceri un izslēdza no baznīcas. Tas radīja priekšnoteikumus Ev. Luteriskās baznīcas izveidei.

Turpinot meklēt Dieva Vārdā atklātās patiesības, Žans Kalvins pievērsa lielu uzmanību Dieva derībai ar cilvēku. Bībeles vēsts par Dievu ir unikāla. Vienīgi Bībeles Dievs slēdz derību ar cilvēku. Radās Kalvina mācības sekotāji. Pētot Bībeli, ticīgie no jauna atklāja bībelisko kristību, pilnīgi pagremdējot ūdeni. Tā rezultātā 17. g.s. sākumā sāka veidoties pirmās baptistu draudzes.

Ar Bībeles biedrību rašanos 19. g.s. sākumā arvien lielākām ļaužu masām radās iespējas iepazīties ar Bībeli. Pagājušā gadsimtā sākumā visā pasaulē ticīgie sāka pievērst uzmanību Daniēla grāmatas pravietojumiem par svētnīcas šķīstīšanu pēc 2300 vakariem un rītiem. 17 pasaules vietās noteica šī pravietojuma noslēguma datumu. Daudzi domāja, ka Dan. 8:14 aprakstītā svētnīcas šķīstīšana nozīmē Kristus atnākšanas laiku. Amerikā radās kustība ar baptistu draudzes sludinātāju Viljamu Milleru priekšgalā, kura īpašu vērību pievērsa Kristus atnākšanas laika pazīmēm. Viņi secināja, ka visas Kristus dotās gala laika zīmes ir piepildījušās un ka Kristum ir drīz jānāk. Viņi noteica konkrētu Kristus atnākšanas datumu un piedzīvoja rūgtu vilšanos. Viņi neņēma vērā Kristus brīdinājumu, ka Viņa atnākšanas dienu un stundu nezin ne cilvēks, ne eņģeļi, ne Dēls, kā vien Debess Tēvs (Mat. 25; Ap.d. 1:7). Notikumus, kas risinājās pēc tam un kā tā visa rezultātā izveidojās Septītās dienas Adventistu Baznīca, Jūs variet izlasīt Adventistu Baznīcas vēstures lappusē.

Tomēr Millera vadītajā kustībā jaunatklātās Bībeles atziņas par Debess svētnīcu palīdzēja labāk saprast Kristus darbu Debess svētnīcā šodien. Šīs atziņas ir radījušas solīdu pamatu mācībai par izmeklēšanas tiesu. Ierosinājumu par septītās dienas sabata svētīšanu adventistu kustība guva no baptistu draudzes Bībeles pētniekiem. Ierosinājums tika rūpīgi pārbaudīts un, atradusi stingru pamatojumu Svētajos Rakstos, Adventistu Baznīca līdz šai dienai svin Bībeles septīto dienu kā Dieva iesvētīto svēto dienu. Tāpat Bībeles pamatojumu tikai pieaugušo kristībai un kristīšanai, pilnīgi pagremdējot ūdenī, adventisti mantoja no baptistu draudzes. Mācību par cilvēka pestīšanu (taisnošanu, svētošanu un pagodināšanu ticībā) adventes kustība pārmantoja no metodistu draudzes dibinātāja Džona Vesleja. Viss iepriekš sacītais atklāj, ka Adventistu Baznīcas mācība šodien ir veidota uz dziļi nopamatotiem Bībeles patiesības skaidrojumiem kristietības vēsturē, ar tieksmi atgriezties pie pirmkristiešu ticības. To varam izteikt ar apustuļa Jūdas vārdiem:

“Mīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par mūsu kopējo pestīšanu,
tad sirds man spieda jūs pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par to ticību,
kas svētiem reiz uzticēta.” (Jūdas 3).

Bībeles Atklāsmes grāmatā 14:6-12 aprakstītā triju eņģeļu vēsts aicina pasludināt mūžīgo Evaņģēliju visai pasaulei, dot godu Debess un Zemes Radītājam, Pestītājam un Tiesnesim, un aicina novērsties reliģijas, kurā ar darbiem iegūst pestīšanu; aicina uzticēties vienīgi Dieva žēlastībai, caur kuru katrs cilvēks bez nopelna saņem pestīšanas dāvanu.

Atsaucoties Kristus piešķirtajai žēlastībai, Adventistu Baznīca kā galveno uzdevumu saskata evaņģēlija vēsts praktisko pielietojumu cilvēces labklājībai visos aspektos. Cilvēka dvēsele un miesa ir nedalāmi jēdzieni, no tā izriet, ka mēs domājot par cilvēka iekšējo garīgumu, rūpējamies arī par miesas veselību ar labdarības kalpošanu.