KRISTUS MŪZIKĀ
«Ticēsim un dzīvosim»

Ar mācītāju Uldi Liepiņu sarunājās mūzikas maģistre, pianiste Zita Mikijanska.

Katru nedēļu sestdienas vakarā Latvijas Kristīgajā radio skan raidījums Kristus mūzikā. Satiekoties ar šī raidījuma veidotāju, mācītāju Uldi Liepiņu, izvērsās saruna gan par raidījumu, gan arī par to, ko īsti nozīmē KRISTUS MŪZIKĀ.

Ar mācītāju Uldi Liepiņu sarunājās mūzikas maģistre, pianiste Zita Mikijanska

Kā radās doma izveidot raidījumu Kristus mūzikā?

Raidījums Kristus mūzikā ir turpinājums astoņdesmit astoņiem ik nedēļas raidījumiem Cilvēkdēls Jēzus, kuri Latvijas Kristīgajā Radio (LKR) skanēja no 1994. gada decembra līdz 1996. gada augustam. Šo raidījumu veidošanas laikā no jauna pārliecinājos, ka Kristus Gars iedvesmojis plaši pazīstamus komponistus radīt darbus, kuri cilvēcei sevišķā veidā atklāj Jēzu Kristu.

Kādu komponistu mūzika ir skanējusi raidījumu ciklā?

Pagājušajos gados raidījumā ir skanējusi Hendeļa, Baha, Haidna, Mocarta, Bēthovena, Šūberta, Berlioza, Mendelsona, Lista, Franka un Dvoržāka garīgā mūzika.

Kāpēc raidījumam izvēlējies šo un nevis citu komponistu darbus?

Vispirms jau tāpēc, ka viņi ir pazīstami un atzīti laicīgajā sabiedrībā. Pavisam nesen izdarītajā aptaujā, kas aptver plašus sabiedrības slāņus, Hendeļa oratorijas "Mesija" koris "Aleluja" popularitātes ziņā pārspēja visu citu. Arī adventistu radioprogramma "Pravietojumu balss", kas katru dienu skan vairāk kā 1500 radiostacijās, Ziemsvētku laikā pārraida īpaši sagatavotus raidījumus, kas veltīti Hendeļa oratorijai "Mesija".

Sākot šo raidījumu ciklu, vai tev nebija bažas, ka raidījums var negūt klausītāju atsaucību?

Jā un nē. Bija un nebija. Bija bažas, ka patiesi ticīgie, kas pieraduši pie gadiem ilgi iedziedātām dziesmu meldijām, var noraidīt lielo komponistu mūziku tikai tāpēc, ka viņi to nesaprot un tā viņiem ir sveša. Tomēr ticēju un cerēju, ka kādi ieklausīsies tekstos un Kristus Gars viņiem palīdzēs soli pa solim arvien labāk uztvert to garīgo atbalstu, kuru spēj dot tieši šī mūzika. Personīgi pazīstu klausītājus, kuru priekšstati par šo mūziku, pateicoties raidījumam, ir radikāli mainījušies. Ir arī klausītāji, kuri gaida sestdienas vakaru, lai gūtu to garīgo pārdzīvojumu, kuru tiešām dod Kristus mūzikā.

Tu sacīji, ka šo komponistu radītie darbi sevišķā veidā atklāj Jēzu Kristu. Ko tu ar to saproti?

Mācītājs Uldis Liepiņš

Šo komponistu mūzika ir pārdzīvojusi paaudžu maiņas un laikmetu pagriezienus, jo tās pamatā ir nezūdošas garīgās vērtības. Šodien Hendeļa, Baha, Mocarta, Bēthovena un Brāmsa mūzika atskan koncertzālēs, masu mēdijos un piekrītu tiem, kas uzskata, ka tā mūsu laikā ir vēl aktuālāka un tiešāk runā uz cilvēku sirdīm nekā šo komponistu dzīves laikā. Šodien viņu padarīto darbu vispusīgi izvērtē, un tagadējā mūziķu paaudze apgūst patiesību, ka arī Haidna, Šūberta, Mendelsona, Berlioza, Lista, Franka, Dvoržāka un vēl daudzu citu iepriekšējo gadsimtu komponistu mūzika pārdzīvo laikmetus. Tas pievērš uzmanību tam, kas vakar un šodien ir tas pats. Bībele atklāj, ka Jēzus Kristus vakar un šodien ir tas pats un mūžīgi. Līdz ar to šo komponistu mūzika kā paliekoša vērtība atgādina cilvēcei Kristu. Taču tikko minēto komponistu garīgā mūzika ir neatraujami saistīta ar tekstiem. Tie tieši un nepārprotami runā par Vissvētās Trīsvienības Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Šo tekstu komponists izskaidro mūzikā. Tekstam un mūzikai saliedējoties, tiek dota iespēja katram, kas dzird, sevišķā veidā piedzīvot Kristu. Kristus vienlaicīgi atklājas tekstā un mūzikā. Tāpēc arī sacīju, ka Kristus Gars iedvesmojis plaši pazīstamus komponistus radīt darbus, kuri cilvēcei sevišķā veidā atklāj Jēzu Kristu.

Tu tikko runāji par baroka laika, klasicisma, romantisma izcilajiem komponistiem. Vai 20.gs. skaņraži arī rada darbus, kas atklāj Kristu?

Pateicība Dievam, ka jā. Esmu nolēmis raidījuma Kristus mūzikā klausītājus vēl vairāk iepazīstināt ar 20.gs. komponistu mūziku, kuru tiešais iedvesmas avots ir Bībele un Kristus.

Vai raidījumos dzirdēsim arī latviešu komponistu mūziku?

Domāju klausītāju uzmanību pievērst sakarībām un atbilstībām, kuras saskatāmas, izvērtējot un salīdzinot Franca Šmita, Lūcijas Garūtas un Hildinga Rosenberga garīgo mūziku.

Jau kopš 1996. gada 18. augusta tu klausītājiem līdzdali zināšanas, kuras arvien pārsteidz. Kur tu tās smelies?

Ar mūziku un Bībeli esmu saistīts jau kopš bērnības. Kad mācījos Em. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un pēc tam Latvijas Valsts Konservatorijā, pakāpeniski sāku apzināties, ka Kristus ir pasaules gaisma un īstais iedvesmas avots arī mūzikā. Kopš tiem laikiem, t.i. 1960–tajiem gadiem, esmu izlietojis jebkuru iespēju, lai iegūtu zināšanas un pierādījumus, ka patiesā mūzikas jēga ir J. S. Baha Soli Deo Gloria — Dievam vien lai gods! Kad Latvijā sāka skanēt Kristīgais radio, manas uzkrātās zināšanas kļuva ļoti vajadzīgas un aktuālas. Tomēr nedzīvoju tikai no pagātnē gūtā. Arī tagad ar vēl lielāku atbildības sajūtu Dieva un cilvēku priekšā studēju, pētu un raidījumos dalos atziņās, kas palīdz brīnumainajā mūzikas pasaulē uztvert pasaules Glābēja, dzīvā Dieva Jēzus Kristus garīgo klātbūtni.

Tā kā esmu izpildītāja un nevis komponiste, tad būtu interesanti uzzināt tavu viedokli par Kristum veltītās mūzikas atskaņošanu, interpretāciju un mūziķiem?

Ļoti pateicos Dievam, ka šodien mums ir pieejami augstvērtīgi ieraksti, kuri liecina ne tikai par atskaņotāju profesionālo meistarību, bet arī par dziļu izdziedātā teksta un atskaņoto skaņdarba izpratni. Dažkārt interpretācija ir tik ietekmīga, ka izpildītājs tieši liecina par dzīvu un klātesošu Kristu.

Vai tu varētu minēt kādu konkrētu vārdu?

Tad man nāktos nosaukt ļoti daudzus vārdus — gan pazīstamus, gan mazāk zināmus. Bet šajā brīdī gribu īpaši pieminēt tagadējo Gevandhauza simfoniskā orķestra virsdiriģentu Herbertu Blomstedu. 

Gevandhauza koncertzāle		Herberts Blomsteds

Viņš ļoti tieši izsakās par savu kā kristieša pārliecību. Kādā intervijā, atbildēdams uz jautājumu, ko viņam nozīmē viņa ticība, viņš sacīja: "Mana ticība man nozīmē visu. Tā sevī ietver ne tikai teorētisko izpratni, bet arī dzīves veidu. Tā nav kā mēteļa iekškabata, kur pameklēt kaut ko, kas palīdzētu dažādajās problēmās. Nē, mana ticība ir viss mans apģērbs. Ar to gribu sacīt, ka tā ir mana dzīve un tāpēc tā man nozīmē visu. Tā kontrolē manas domas, manas jūtas, manu skatu pašam uz sevi un apkārtējo pasauli." Tā par savu ticību Kristum izsakās viens no šodienas pasaules vadošajiem diriģentiem, kura zizlim atsaucas solisti, kori, orķestri un savā veidā arī klausītāji. Man ir ļoti patīkami dzīvu Kristu mūzikā sastapt tur, kur Herberts Blomsteds saskata un sadzird apliecinājumu savai ticībai. Tā ir mūsdienu zviedru komponista Hildinga Rosenberga lielā, oratorijveidīgā simfonija No.4, kas balstās uz Bībeles Jāņa Atklāsmes grāmatu. Par to Blomsteds saka: "Šīs simfonijas piektajā daļā ir meditatīvs un ļoti saviļņojošs kora dziedājums: "Turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu." (Atkl. 3:11) Tāda bija komponista Rosenberga, kā arī sirmā pravieša Jāņa ticības apliecība, un gribu, lai tā ir arī manējā." Šāda mūsdienu mūziķu ticība Kristum mani stiprina, iedvesmo un paver jaunas iespējas raidījumu ciklam Kristus mūzikā.

Ko raidījumu izveides darbs ir devis tev un tavai ģimenei?

Tā kā esmu draudzes mācītājs un mans pamatdarbs ir ļoti grūts un atbildīgs, tad raidījumu izveides darbs man atņem visu iespējami brīvo laiku. Mani tuvākie, sieva Silvija un bērni Kristaps un Liene ļoti iecietīgi izturas pret to un visādi mēģina mani atbalstīt. Tomēr visumā esam ieguvēji, jo gūtais dodot ir neatņemams. Kristus mūzikā garīgā atmosfēra atsvaidzina, stiprina, iedvesmo un bagātina dvēseles ikdienas dzīvi.

Ko Tu novēlētu mūsu Interneta lapu lasītājiem un mūziķiem?

Domāju un lūdzu par tiem, kam Kristus ir tikai kāda gaiša un laba doma vai skaists skaņdarbs, kas izskan un ar to viss arī beidzas. Kaut tieši šie iekšēji nedrošie spētu no visas sirds ticēt, ka Kristus ir augšāmcēlies un dzīvs! Ik nedēļas, gatavojot raidījumu, pārliecinos, ka Kristus ir dzīvs un atsaucas, ja Viņu no visas sirds meklējam. Viņš ir pieejams mūziķiem, kuru darbs pa lielākai daļai paliek nenovērtēts un nesaprasts. Viņš ļoti daudzveidīgi aicina pie sevis klausītājus, kuru sirdis ilgojas pēc tā, ko tikai mūžīgās mīlestības Dievs var dot. Augšāmcēlies Kristus paziņo: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes." "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība." Viņš apsola: "Es dzīvoju, un jums būs dzīvot." Ticēsim Viņam un dzīvosim.